Par Mārtiņu domājot tūlīt redzu viņa smaidu – atvērtu, sirsnīgu, mīļu, labestīgu, mazliet piesardzīgu un tomēr reizē drošsirdīgu.
Viņš sevī apvienoja arī citā nozīmē divas puses – garīgo un praktisko. Tāpat kā savā laikā viņa tevs Paulis.
Viņš veica lielu darbu, neskatoties uz visiem ceļa sprunguļiem!
Lai nu viņa uzsāktais celš neizsīktu un Mārtiņš tā arī pats paliktu dzīvs – kaut mūsu atmiņās!
Andrejs