Jēzus akmens Limbiķu kapos

Mīļie viesi!

Te nu mēs esam - kapos, ko vairums no mums vispār nepazina iepriekš.

Šo svētku ievadā vēlos atskatīties uz to, kā mēs un šis piemineklis šeit nonācām.

2021. gada pavasaris. Ir pandēmija, ir auksts un Mārtiņš slimo ar vēzi. Viņa spēki strauji izsīkst. Nedēļu pirms viņa nāves viņš mani un manu māsu Tabitu aizved uz Limbiķu kapiem un paziņo par savu vēlēšanos - būt šeit apbedītam, kur arī tiek apbedīti sociālā aprūpes centra Iļģi iedzīvotāji. Šī izvēle mums ir negaidīta, bet nepārsteidz, jo būtībā tā ir Mārtiņam zīmīga izvēle. Tā viņam ir iespēja parādīt savu piederību šiem cilvēkiem. Viņam bija svarīga cieņa pret katru cilvēku; it īpaši viņam rūpēja neaizsargātie, trauslie, no sabiedrības izstumtie cilvēki. Par viņiem gādāt un viņiem dot vietu - tā bija Mārtiņa kristīgā pārliecība, un tā viņš pildīja savu mācītāja amatu diakoniskā draudzē.

Vēl Mārtiņš mums izsaka vēlēšanos, lai parūpējamies par to, ka šajā kapsētas daļā tiek uzstādīta Jēzus statuja, iekļaujot vārdus no Mateja evaņģēlija: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi. Es jūs gribu atvieglināt.” Kādai šai statujai būt... to vairs nepagūstam pārrunāt. To izdomāt, viņš atstāj mūsu ziņā.

Ar kapiem un kapavietām mūsu mammai Gitai, Tabitai un man ir liela pieredze, bet par pieminekļu radīšanas procesu mēs neko nesajēdzām, nemaz nerunājot par Jēzus statujām.

Atcerējāmies, ka Mārtiņa sieva Aija bija sadarbojisies ar tēlnieku Ojāru Feldbergu, un viņa veidotais mākslas parks Pedvālē mums visiem vienmēr ir bijusi sirdij tuva vieta. Tā nu mēs pēc Mārtiņa bērēm devāmies uz Pedvāli, lai prasītu Ojāra padomu, kā šādu lietu īstenot. Pilnīgi negaidīti nedēļu vēlāk saņēmām ziņu no Ojāra, ka viņš ir gatavs uzņemties šo uzdevumu! Varējām Ojāram pastāstīt, ko negribām, piemēram, Riodežaneiro tipa Jēzus skulptūru, bet kā panākt to, lai statuja būtu ikvienu uzrunājoša, saprotama un pieejama - to nodevām viņa ziņā.

Ojārs ar lielu mieru un sapratni uztvēra mūsu naivumu - gan par iespējamo laika grafiku, gan par izmaksām. Tā nu pēdējos trīs gadus dzīvomies līdzi Ojāra darbam: ieceres un pieminekļa vietas izprašana, pirmie idejas uzmetumi, piemērota akmens meklējumi karjeros, akmens pārvešana uz Pedvāli, izpētes darbs pareizai Jēzus atveidošanai, laikietilpīgā statujas modeļa veidošana mālā, modeļa atliešana ģipsī, smagais kalšanas darbs lietū, saulē un salā, punktu pa punkti pārnesot statujas formas uz akmeni, rūpīgā statujas detaļu veidošana, saskaņošanas darbi ar pašvaldību, pieminekļa vietas izveide un, visbeidzot, statujas pārvešana un uzstādīšana kapos.

Savukārt līdzekļu piesaistīšana izrādījās vieglāka, nekā sagaidījām, jo tik daudzi cilvēki bija gatavi atbalstīt un ziedot šai iecerei: cilvēki, kurus Mārtiņš ir aizkustinājis ar savu patieso kalpošanu, Mārtiņa draugi un cilvēki, kurus uzrunāja doma par Jēzus statuju Limbiķu kapos - kā simbols dzīves atstumtajiem un grūtsirdīgajiem. Ar kopīgiem spēkiem esam piepildījuši Mārtiņa vēlēšanos!

Vēl statujas tapšanas laikā sapratām, ka šis piemineklis būs kas lielāks, nekā paši bijām sākotnēji saskatījuši. Tas nav piemineklis Mārtiņam, tas nav piemineklis šeit apbedītajiem cilvēkiem, bet tā ir vieta jebkuram, kas jūtas noskumis, izmisis, vientuļš vai pazudis. Mēs ceram, ka šī kļūs par vietu, kur cilvēki piestājas, lai ļautos klusumam, pārdomām un Jēzus aicinājumam.

Paldies!

Mīļais Feldberga kungs! Mīļie Iļģu draugi! Mīļie Krusta draudzes draugi! Mīļā Urdzes ģimene! Mīļie Mārtiņa draugi!

Jēzus saka: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi. Es jūs gribu atvieglināt."

Kas par varenu Jēzus apsolījumu Dieva vārdā! Jēzus balstās uz Dieva apsolījumiem Vecajā Derībā, kur Viņa tauta, kur cilvēki nes savas sūdzības Dieva priekšā, izkliedz savas ciešanas - un Dievs viņus sadzird.

Jā, Dievs viņus sadzird, palīdz un glābj.

23.psalma ceturtajā pantā lūdzējs ar dziļu paļāvību apliecina: Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis.

139.psalma 9. pantā ir rakstīts: Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.

Arī Ījabs, kurš piedzīvo elli - smagi saslimst, zaudē savu ģimeni, ap viņu pulcējas nepatiesi draugi un viņa eksistence ir sagrauta, pat Ījabs pēc ilgas izmisuma pilnas cīņas, pat apšaubot Dievu un dzīvi, saka: Dievs, mans atpestītājs, ir dzīvs, Viņš saklausa nabagu, atstumto un nožēlojamo kliedzienus.

Jēzus atsaucas uz šo Dieva vēstījumu. Viņš atkal un atkal apliecina: Dievs ir ar jums. Viņš ir mums tuvu. Dievs mums dod spēku dzīvot un mīlēt vienam otru.

Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi. Es jūs gribu atvieglināt. Amen.